Saeimas komisija vēstulē lūgs iekšlietu ministram stingrāk apkarot maksas TV pirātismu

24.04.2013.
Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma kopā ar maksas televīzijas nozari nosūtīt vēstuli iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP), lūdzot, lai tiesībsargājošās iestādes stingrāk rīkojas pret dažāda veida pirātisku maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanu.

Komisijas sēdes gaitā izskanēja, ka nereģistrētu, licenču un autortiesību nemaksājošu, kā arī daļēji nelikumīgi strādājošu televīzijas pakalpojumu sniedzēji likumīgam kabeļtelevīzijas operatoriem atņemot vairākus miljonus ienākumu, kā arī nemaksājot prāvas summas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un, iespējams, citus nodokļus.

 

Apturēt šādu nelikumīgu darbību izdodas reti, komisijai teica Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) izpilddirektore Inese Aleksandrova. Prezentācijā viņa norādīja, ka pēc LEKA biedru sūdzībām pērn izdevies apturēt un ierosināt lietu pret kādu nelikumīgu operatoru Rīgas rajona Aconē, kas rādījis plašu spektru kanālu vietējiem iedzīvotājiem "par pieciem latiem uz rokas". Nereģistrētajam biznesam tiesībsargi konfiscējuši galvas staciju un citas iekārtas, kādas izmanto profesionāli kabeļtelevīzijas operatori.

LEKA izpilddirektores minētā neformālā samaksa arī tika izmantota "Modern Times Group" (MTG) Baltijas vadītāja Kaspara Ozoliņa prezentētajos skaitļos, kuros lēsts, ka līdz pat 100 000 mājsaimniecību skatās dažādas televīzijas programmas, par tām maksājot "nezināmā veidā".

Šādu skaitli - 100 000 mājsaimniecību - arī minēja maksas televīzijas operatora "Izzi" jurists Andis Anspoks. Viņš kopā ar "Izzi" valdes locekli Sandru Kraujiņu bija ieradies Saeimas komisijas sēdē, kamēr uzņēmums vienlaikus izplatīja paziņojumu medijiem. Tajā citē Kraujiņu, kura saka, ka "kaktu kantori maksas televīzijas tirgū ne tikai nemaksā par licencēm kanālu tiesību īpašniekiem, tādējādi izplatot zagtu saturu, kas ir krimināli sodāma rīcība, bet arī izvairās no nodokļu maksāšanas valstij".

Komisijas sēdē arī izskanēja, ka globālie satura piegādātāji, kā "Discovery", "Fox Television" un citi, pieciešot sava satura zagšanu, jo Latvijas tirgus un tajā notiekošā satura nelegālā izmantošana esot pārāk maznozīmīga, lai nodarbotos ar tās apspiešanu. Līdz ar šo tirgus spēlētāju atturēšanos no darbības izpaliek iespēja aprēķināt nodarīto ekonomisko kaitējumu, bez kura Latvijas policija nav gatava rīkoties.

Tomēr sēdes gaitā izskanēja, ka pāris Latvijā strādājošas raidorganizācijas, kas piedāvā saturu krievu valodā - tostarp Baltijas mediju alianse (BMA) un MTG -, esot gatavas sadarboties to izplatītā satura nelegālas izmantošanas apkarošanā.

LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls teica, ka viens veids, kā vieglāk atmaskot "pelēko" maksas televīzijas biznesu, būtu ieviest satura licenču reģistru pie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP). Tur konkurenti savstarpēji varētu pārbaudīt, vai viss programmu klāsts ir legāls. "Operators A, pamanot, ka konkurents B, piemēram, pēkšņi raida "Discovery" programmas, varētu pārbaudīt NEPLP mājaslapā, vai operatoram B tiešām ir reģistrēta licence šim saturam," Muuls teica.

Tālākā perspektīvā Muuls teica, ka likumdevējiem un nozares organizācijām jāsadarbojas, sakārtojot vairākas likumu jomas, kas attiecas uz maksas televīzijas nozari.

"Lattelecom" juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis teica, ka "Lattelecom" pamanījis lielu skaitu, galvenokārt ārzemju interneta vietņu, kur ir brīvi pieejamas nezināmas legalitātes, bet, visticamāk, pirātisks televīzijas saturs. Skatītājiem, īpaši Latvijā, tas nerūp, par ko liecina Latvijas statuss kā otra lielākā satura "lejupielādētāju" valsts aiz Bulgārijas.

Meisītis starp soļiem, kā mazināt pirātismu, ieteica "nepārregulēt" legālos komersantus un iespējami ātri un bargi vērsties pret pirātiem iespēju robežās. Tomēr viņš atzina, ka interneta televīzijas pirāti esot pierādījuši savas spējas strauji nomainīt interneta adreses un radīt pakalpojumus, kas neprasa, lai lietotājs saturu lejupielādē, bet to skatās it kā tiešraidē.