Saeima nosaka pienākumu kabeļtelevīziju programmās iekļaut reģionālo un vietējo televīziju saturu

18.04.2013. 

Saeimas deputāti šodien, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, nosakot pienākumu kabeļtelevīziju operatoriem iekļaut savās programmās reģionālo un vietējo televīziju programmas, ja tās ir izteikušas šādu vēlmi. 

 

Minētais nosacījums attieksies uz tādu programmu izplatīšanu, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas un kuru raidlaika apjoms ir vismaz sešas stundas katru diennakti, ja vien kabeļtelevīzijas operators nav vienojies ar attiecīgo reģionālo vai vietējo televīziju par mazāku raidlaika apjomu.

Nedz kabeļtelevīzijas operators varēs iekasēt maksu par vietējās vai reģionālās televīzijas satura retranslācijas nodrošināšanu, nedz televīzija, kuras programmas tiek retranslētas, varēs iekasēt maksu no kabeļtelevīzijas operatora, nosaka likums.

Par sniegto pakalpojumu pieprasīt maksu, nepārsniedzot faktiskās izmaksas, varēs vien tāds kabeļtelevīzijas operators, kura publiskā elektronisko sakaru tīkla darbības zona pārsniedz reģionālās vai vietējās programmas apraides atļaujā noteikto apraides zonu zemes apraidē un tam ir pienākums retranslēt reģionālo vai vietējo televīziju programmas. Maksu varēs prasīt tikai no tādas reģionālās vai vietējās televīzijas, kura vēlas, lai tās veidotā programma tiktu retranslēta ārpus apraides atļaujā noteiktās apraides zonas, kabeļtelevīzijas operatoram ir tehniskas iespējas to nodrošināt vai programmas raidlaika apjoms ir vismaz sešas stundas katru diennakti.

Ja kabeļtelevīzijas operatoram ir pienākums izplatīt reģionālo vai vietējo televīziju saturu, bet izplatāmā programma ir saturiski nekvalitatīva vai tās izplatīšana tehnisku vai komerciālu apstākļu dēļ tam var radīt nesamērīgus zaudējumus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc motivēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iesnieguma izvērtēšanas būs tiesīga to atbrīvot no pienākuma izpildes vai noslēgt administratīvo līgumu, vienojoties par minētā pienākuma izpildes nosacījumiem.

Normatīvais akts arī precizē televīziju satura sponsorēšanas aizliegumus, nosakot, ka tas attieksies ne tikai uz ziņu raidījumiem, bet arī raidījumiem par politiskajām aktualitātēm. Savukārt sponsorēšanas aizliegums neattieksies uz laika prognozēm, finanšu tirgus informāciju, sporta apskatiem un tamlīdzīgiem šauri tematiskiem raidījumiem, kuri skaidri atdalīti no ziņu un politisko aktualitāšu raidījumiem.

Tāpat likums nosaka tiesības Latvijas vai citu valstu televīzijām taisnīgā, saprātīgā un nediskriminējošā veidā piekļūt tās televīzijas signālam, kurai ir ekskluzīvas tiesības atspoguļot notikumus, par kuriem ir liela sabiedrības interese. Savukārt, ja tas nav iespējams - piekļūt citiem pārraides materiāliem un iekļaut savu vispārējo ziņu reportāžās attiecīgo notikumu pārraižu fragmentus. Šādu iekļaujamo fragmentu raidlaiks nedrīkstēs pārsniegt 90 sekundes.

Savukārt, lai nodrošinātu latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida un lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju valodas saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un lietošanu, likums to nosaka kā vienu no sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem.

Tāpat noteikts, ka audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos nedrīkst kurināt naidu un aicināt diskriminēt kādu personu vai personu grupu arī politiskās vai citas pārliecības un seksuālās orientācijas dēļ.

Likumā arīdzan precizēta virkne izmantoto terminu.